European Payment Report 2019

Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report) ir balstīts uz pētījumu, kas vienlaicīgi tika veikts 29 Eiropas valstīs laika posmā no 2019. gada 31. janvāra līdz 5. aprīlim. Pētījumā Intrum apkopojis iegūtos datus no gandrīz 12 000 uzņēmumu Eiropā, lai gūtu priekšstatu par uzņēmumu aktuālo situāciju attiecībā uz maksājumu procesiem un uzņēmumu finansiālo stāvokli. Pētījuma laikā tika aptaujātas personas, kas uzņēmumos ieņem finanšu direktora, kredītdaļas vadītāja, biznesa kontroliera pozīciju vai atrodas līdzīgos amatos.

Biežāk uzdotie jautājumi

Svarīgākais par maksājumiem:

Maksājumu termiņi

Start aptaujātām 29. Eiropas valstīm, Baltijas valstis ir īpašas ar to, ka tām ir visīsākie rēķinu apmaksas termiņi gan korporatīvos darījumos, gan uzņēmuma darījumos ar patērētajiem. Visīsākie rēķinu apmaksas termiņi par precēm un pakalpojumiem starp uzņēmumiem ir Igaunijā-  16 dienas, tad Latvijā - 18 dienas un Lietuvā - 23 dienas, kamēr vairākumam no aptaujātām valstīm rēķinu apmaksas termiņš starp uzņēmumiem ir tuvu 30 dienām vai pat vairāk.

Kā rāda uzņēmēju atbildes, arī kavējumu dienas Baltijas valstīs ir salīdzinoši īsas - uzņēmumi norāda, ka vidēji rēķinu apmaksa tiek kavēta 1-2 dienas. Piemēram, Latvijā uzņēmumi rēķinus vidēji kavē 2 dienas un tos apmaksā 20 dienu laikā, nevis 18.

Tomēr, izvērtējot visus datus kopumā, redzam, ka mazāk vai vairāk, bet rēķinu apmaksu kavē visas valstīs, izņemot Bosniju un Hercegovinu, kur maksājumi notiek pat ātrāk nekā tiek gaidīts, savukārt, Lielbritānijā uzņēmumi viens otram maksā precīzi norādītajā laikā. Visvairāk savstarpējos norēķinus kavē Grieķijā, Nīderlandē un Portugālē.

Jautājot Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem cik laicīgi un godprātīgi viņi paši veic maksājums, saņēmām atbildes, ka 2018. gadā uzņēmumi vidēji kavējuši apmaksu 9% no saviem rēķiniem. Tas ir 2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, turklāt vairāk nekā vidēji Eiropā, kur šis radītājs ir 8%.Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķija, bet vismazāk rēķinus kavē Vācijā un Norvēģijā.

Intrum pieredze rada, ka liela daļa rēķinu tiek kavēta attiecība uz tiem partneriem, pret kuriem var atļauties kavēt, jo, piemēram, līgumos nav iekļautas sankcijas vai līgumsodi vai arī piegādātājs atrodas pozīcijā, kurā neuzdrošināsies celt iebildumus. Tāpēc, aicinām uzņēmējus rūpīgi izskatīt līgumus, pirms uzsākat sadarbību.

Kavētie maksājumi

Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka apzināta rēķinu kavēšana vai nemaksāšana ir izplatīta prakse visur Eiropā, tās izplatība gan atšķiras no valsts uz valsti.

Lai pasargātu sevi no finanšu zaudējumiem, 25% Eiropas uzņēmumu izmanto kredītu pārvaldības kompāniju sniegtos pakalpojumus, kamēr Latvijā šādu iespēju izmanto vien 6% uzņēmumu. Pārsteidzoši, ka 47% Latvijas uzņēmumu neveic nekādus piesardzības pasākumus, lai novērstu novēlotus maksājumus. Rezultātā daļa uzkrāto parādu ar laiku ir jānoraksta zaudējumos.

Latvijā bezcerīgo debitoru dēļ norakstītais naudas apjoms pēdējo 4 gadu laikā lēnām pieaug. 2019. gada Eiropas maksājuma ziņojuma rezultāti liecina, ka 2018. gadā Latvijas uzņēmumi norakstījuši vidēji 1,6% no saviem gada ieņēmumiem (gadu iepriekš 1,3%), Salīdzinājumam Eiropas vidējais radītais ir 2,3%.

“Jo ilgāk kavēti rēķini tiek atstāti bez ievērības, jo dārgāk uzņēmumam tas izmaksā. Ilgi gaidot un tā arī nesaņemot apmaksu, uzņēmums spiests norakstīt parādu zaudējumos. Protams, risks ir daļa no jebkura biznesa un ar zināmiem zaudējumiem uzņēmējiem ir jārēķinās nepārtraukti, taču es gribētu norādīt, ka efektīva rēķinu pārvaldība var ievērojami uzlabot situāciju un šādus zaudējumus samazināt,” norāda Ilva Valeika.

Pilna versija no EPR 2019 ziņojuma par maksājumiem, ietver datus par:

  • Rēķinu apmaksas termiņu atšķirībām Latvijā, Baltijā un Eiropā;
  • Maksājumu kavējumiem un to sekām;
  • Starptautiskiem maksājumiem un faktoriem, kas var negatīvi tos ietekmēt;
  • Eiropas uzņēmēju prognozes par bezskaidras naudas maksājumu nākotni;
  • Uzņēmēju vērtējumu par ekonomikas lejupslīdi.

Lai ielādēt pilno EPR ziņojuma versiju PDF formātā, lūdzam aizpildīt formu zemāk, ziņojumu saņemsiet uzreiz:

Pieteikuma forma