European Industry White Paper Report 2018

Kavēti maksājumi un maksājumu neveikšana ir nopietna problēma Eiropas uzņēmumiem. 2018. gadā 6 no 10 Eiropas uzņēmumiem informēja, ka viņi ir pieņēmuši ilgākus apmaksas termiņus, nekā būtu vēlējušies, un 28 procenti uzņēmumu atzina, ka kavēti vai neveikti maksājumi kavē to izaugsmi. (Intrum ziņojums “European Payment Report 2018”)

”European Industry White Paper Report 2018”, balstoties uz ziņojuma datu apkopojumu, kas iegūts no 9607 uzņēmumiem visā Eiropā (šos datus ievāca Intrum ziņojuma “European Payment Report 2018” vajadzībām), sniedz vispārēju sektora pārskatu un pa nozarēm sadalītu informāciju par to, kā kavēti un neveikti maksājumi ietekmē Eiropas ekonomikas un uzņēmējdarbības sektorus.

Ziņojumā minētie fakti liecina, ka maksājumu veikšanas ieradumiem ir atšķirīga ietekme uz dažādām ekonomikām un nozarēm. Lai gan vairākos aptaujātajos sektoros un valstīs ir vērojama pozitīva tendence, šis ziņojums parāda, ka maksājumu kavējumi joprojām uzņēmumiem rada nopietnas negatīvas sekas.

Maksājumu kavējumi ir plaši izplatīta problēma

Maksājumu kavējumi ir bieži sastopama problēma daudzos uzņēmējdarbības sektoros. Apskatot patērētāju, uzņēmumu un publiskā sektora maksājumu kultūru, var secināt, ka patērētāji ir vispunktuālākie maksātāji Eiropas uzņēmumiem. Patērētāji visbiežāk ievēro norunātos apmaksas termiņus. Savukārt uzņēmumi citiem uzņēmumiem samaksā vidēji ar 2 dienu nokavēšanos. Publiskā sektora organizācijas maksājumus uzņēmumiem veic visnepunktuālāk — vidēji ar 6 dienu novēlošanos. Kas attiecas tieši uz maksājumiem, ko publiskais sektors veic nozarei “profesionālie, zinātniskie, tehniskie, administratīvie un atbalsta dienestu pakalpojumi”, ziņojumā ir norādīts, ka tie tiek kavēti vidēji par veselām 28 dienām.

Savlaicīgi veikti maksājumi radītu vairāk darbavietas  

Rezultāts rāda, ka savlaicīga maksājumu saņemšana no debitoriem ļautu uzņēmumiem nodarbināt vairāk cilvēku. Eiropā aptaujātajos uzņēmējdarbības sektoros vidēji viena piektā daļa (20 procenti) uzņēmumu apgalvo, ka savlaicīga maksājumu saņemšana no debitoriem ļautu tiem pieņemt darbā vairāk darbinieku. Šis rādītājs ir mazāks nekā 2017. gadā (23 procenti). Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes sektorā, kā arī finanšu un apdrošināšanas sektorā ir procentuāli visvairāk tādu respondentu, kas piekrīt, ka savlaicīgi maksājumi ļautu viņu uzņēmumam pieņemt darbā vairāk darbinieku. 

Spiediens piekrist ilgākiem apmaksas termiņiem

Uzņēmumi jūt spiedienu pieņemt ilgākus apmaksas termiņus, nekā vēlētos. Gandrīz seši no desmit (59 procenti) uzņēmumiem norāda, ka ir saņēmuši lūgumu pieņemt ilgākus apmaksas termiņus, nekā vēlētos, un 56 procenti atzīst, ka ir piekrituši šādiem ilgākiem apmaksas termiņiem.  Informācijas un sakaru sektorā vairāk nekā septiņi no desmit (72 procenti) respondentiem ir saņēmuši lūgumu piekrist negribēti ilgiem apmaksas termiņiem. Šim sektoram cieši seko ražošanas sektors, kurā attiecīgais rādītājs ir 70 procenti.

Galvenie maksājumu kavējumu cēloņi

Galvenie minētie maksājumu kavējumu cēloņi dažādos sektoros atšķiras. Aptaujātie uzņēmumi kā divus visbiežāk sastopamos klientu maksājumu kavējumu cēloņus min debitoru finansiālās grūtības un tīši novēlotu maksāšanu. Debitoru finansiālās grūtības kā vienu no galvenajiem cēloņiem norāda vairāk nekā seši no desmit (62 procenti) uzņēmumiem. Tīšu maksājumu termiņu kavēšanu kā galveno cēloni tam, kāpēc maksājumi netiek saņemti laikus, norāda gandrīz puse (48 procenti) aptaujāto uzņēmumu. Debitoru finansiālās grūtības un tīši novēlota maksāšana tika uzskatīti par diviem galvenajiem maksājumu kavējumu cēloņiem arī 2017. gada aptaujā. Informācijas un sakaru sektorā visbiežāk minētais cēlonis ir klientu administratīvā neefektivitāte, bet ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes sektorā par galveno cēloni ir atzīta tīša maksājumu kavēšana.

Uzņēmumi var pasargāt sevi no kavētiem maksājumiem

Pastāv dažādas darbības, kas ļauj uzņēmumiem pasargāt sevi no sliktas maksājumu izpildes, un aptaujas rezultāti liecina, ka piesardzības pakāpe dažādos sektoros atšķiras. Tomēr gandrīz trešdaļa (32 procenti) aptaujāto uzņēmumu apgalvo, ka neizmanto nevienu no visbiežāk piemērotajiem piesardzības pasākumiem pret sliktu maksāšanas praksi, piemēram, kredītvēstures pārbaudes, priekšapmaksu un parādu atgūšanu. Valsts pārvaldē gandrīz puse (47 procenti) aptaujāto uzņēmumu apgalvo, ka viņi neizmanto nevienu no visbiežāk piemērotajiem piesardzības pasākumiem, lai samazināt kavētos maksājumus..