Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2020

Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi eiropiešu finansiālo labklājību, taču Baltijas valstis ir vienas no izturīgākajām Eiropā  un līdz šim krīzi pārdzīvojušas labāk, nekā gaidīts, liecina 2020. gada Eiropas Patērētāju maksājumu ziņojums, ko jau 8.gadu veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Maksājumu ziņojuma ietvaros izveidotajā Eiropas finanšu labklājības barometrā Latvija gada laikā pakāpusies par 5 vietām un šogad ierindojas 16.vietā. Savukārt, Igaunija no 20.vietas pacēlusies uz  augsto 3.vietu, bet Lietuva no 23.vietas uz 6.vietu. Eiropas finanšu labklājības barometra līderes jau otro gadu pēc kārtas ir Vācija un Austrija.

Tik būtiskas izmaiņas barometra rādītājos, protams, ir veicinājis nevis absolūtais labklājības pieaugums, bet gan pandēmijas izraisīto ierobežojumu ekonomiskais satricinājums daudzās Eiropas valstīs, it īpaši Eiropas dienvidos. Tas atstājis iespaidu uz patēriņa un nodarbinātības līmeni visā Eiropā, taču salīdzinoši mazā mājsaimniecību parādu un ienākumu attiecība un augošie finanšu pratības rādītāji ļāvuši Baltijas valstīm šī gada barometrā ievērojami uzlabot savu rezultātu un pakāpties ranga sarakstā. Jāņem gan vērā, ka datu ievākšana notika septembrī, kad Baltijas valstīs vēl praktiski nebija nekādu ierobežojumu, kamēr daudzas Eiropas valstis, strauji palielinoties Covid-19 izplatībai, tādus jau bija ieviesušas.

Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā

Vienlaikus viņa atzīmē, ka šobrīd cilvēki ir daudz piesardzīgāki pret jaunu parādsaistību uzņemšanos un atbildīgāki maksājot rēķinus, kas, iespējams, saistīts ar salīdzinoši nesenām atmiņām par 2008. gada finanšu krīzes pieredzi. “Savukārt uz Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemāku finanšu labklājību joprojām norāda ievērojami mazāka spēja ietaupīt, nekā vidēji Eiropā, kas, krīzei padziļinoties un ieilgstot, var strauji pasliktināt iedzīvotāju finanšu labklājību, jo nebūs pietiekamu uzkrājumu, lai to pārvarētu.”

Uz nepietiekamo uzkrājumu apjomu norāda arī mājsaimniecību finanšu sociologs Andris Saulītis:

“Intrum ikgadējais mājsaimniecību finanšu apsekojums vēsta, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība un rēķinu apmaksas disciplīna ir uzlabojusies. Turpretī uzkrājumu ziņā jau otro gadu pēc kārtas esam stabilā trešajā vietā Eiropā no beigām. Turklāt lielākoties uzkrājumi vērsti pret īstermiņa mērķiem: neparedzētiem tēriņiem, darba zaudējuma gadījumam, ceļošanai un patēriņam. Vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzkrāj vecumdienām. Kā zināms, neliels vai neesošs uzkrājumu apjoms padara cilvēkus ievainojamākus un nesagatavotākus pēkšņiem finanšu šokiem - vai tā būtu pandēmija, ekonomiskā krīze vai darba zaudējums. Šobrīd, līdz ar COVID-19 ierobežojumiem Latvijas iedzīvotāji mazāk tērē ikdienā un spēj ietaupīt. Jācer, ka šis ieradums vairāk iekrāt, saglabāsies arī turpmāk, bet es aicinātu valdībai aktīvi rīkoties, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, nevis cerēt, ka mainīsies iedzīvotāju paradumi."

Pētījums gan liecina, ka ekonomiskā nenoteiktība visā Eiropā ir pastiprinājusi cilvēku interesi par finanšu pratības uzlabošanu. 36% Latvijas patērētāju norādījuši, ka personīgās finanšu drošības uzlabošana kopš krīzes sākuma ir kļuvusi par vienu no galvenajām viņu prioritātēm, bet 42% apgalvo, ka ir spēruši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai, lai sagatavotos Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai nenoteiktībai - tas ietver gan laikrakstu un žurnālu finanšu sadaļu lasīšanu (24%), gan podkāstu par personīgajām finansēm klausīšanos (9%) , gan arī grāmatu lasīšanu par personīgo finanšu pārvaldīšanu (8%).