Eiropas maksājumu ziņojums 2020
Vairāk nekā pusi jeb 55 % Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, un uzņēmumi ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum publicētais pētījums.
Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka kavētiem maksājumiem ir liela ietekme uz uzņēmumu likviditātes pazemināšanos - tas ir ievērojams pieaugums salīdzinot ar 2019. gadu, kad tas bija aktuāli tikai 15% uzņēmumu. Savukārt 38% uzņēmumu atzīst, ka kavēti maksājumi apdraud to izdzīvošanu. Visi šie rādītāji Latvijā pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.
Nedaudz vairāk nekā puse (53%) Latvijas uzņēmumu atzīst, ka pieaugošais kavējuma periods jeb, tā saucamā, “samaksas plaisa” ir liels risks ilgtspējīgai biznesa izaugsmei, kas ir par 7% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kavētie maksājumi ir būtiski ietekmējuši biznesu un traucējuši uzņēmuma ieguldījumus stratēģiskās jomās, piemēram, jaunu darbinieku pieņemšanā, inovāciju veicināšanā, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanā u.c.
Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā un līdz ar to pagarināšanos esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, tomēr lokālā kontekstā maksājumu kavējuma sekas ir satraucošas, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir mazākas rezerves un kuri paļaujas uz stabilu naudas plūsmu. Tas pakļauj uzņēmumus spiedienam, samazinot to likviditāti un liekot meklēt alternatīvus veidus, kā atbrīvot skaidras naudas resursus. Lēnāka ekonomiskā izaugsme Covid-19 ietekmē ir samazinājusi pieprasījumu un izjaukusi piegādes ķēdes, kas uzņēmējiem liek intensīvi domāt, kā pārstrukturizēt biznesu, lai tas spētu izdzīvot.Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā
Uzņēmēji ievieš aizsardzības pasākumus
Draudi biznesa attīstībai ir mudinājuši Latvijas uzņēmumus aktīvāk sevi aizsargāt. Salīdzinot ar pagājušo gadu, parādu piedziņas izmantošana ir palielinājusies 5 reizes, un tagad trešdaļa aptaujāto (30%) uzņēmumu apgalvo, ka izmanto parādu atgūšanu, lai pasargātu sevi no maksājumu kavējumiem, kamēr 2019.gadā to darīja tikai 6%. Tāpat uzņēmumi daudz aktīvāk sākuši izmantot tādus instrumentus kā klientu kredītvēstures pārbaudes, bankas galvojumus, kredītu apdrošināšanu.
Lai sagatavotos ekonomiskajai recesijai uzņēmēji plāno samazināt izdevumus, rūpīgāk apsvērt jaunu kredītu ņemšanu, identificēt biznesa segmentus, kuri īpaši pakļauti krīzei un samazināt jaunu darbinieku pieņemšanu.