Publicēts ikgadējais European Payment Report 2022. Uzzini vairāk šeit >>>  

Pandēmijas blakus (de)efekti

Ilva Valeika, Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum ģenerāldirektore Baltijā

Par pandēmijas “blakus defektiem” mēs visi labi zinām - atlaisti darbinieki, atceltas vai pārceltas stratēģiskas investīcijas, problēmas laikus norēķināties ar piegādātājiem, ļaunākajā gadījumā - uzņēmuma maksātnespēja utt. Taču nekas nav tikai balts vai melns, arī pandēmija. Tā nesusi sev līdzi gan papildu rūpes un raizes, gan virkni pārmaiņu, kas vērstas uz ilgtspējīgāku un atbildīgāku biznesu, ko uzņēmēji atzīst, bez pandēmijas nebūtu darījuši, liecina Intrum veiktais jaunākais “Eiropas maksājumu ziņojums”.

Kā vienu no pozitīvajiem blakusefektiem jāmin uzņēmumu digitalizāciju. Eiropā ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu līdz šim nesekmējās tik raiti, un pretstatā Āzijas attīstītākajām valstīm un ASV Eiropa bieži iepalika. Lai gan šķietami Latvija ir tehnoloģiski progresīva valsts, līdz pandēmijai vairāk nekā pusei Latvijas uzņēmumu bija ļoti zema digitālā intensitāte jeb pakāpe, kādā tie ir ieviesuši digitālās tehnoloģijas, un Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā ierindojāmies zem Eiropas vidējā rādītāja. Jaunākā aptauja iezīmē pozitīvu tendenci, proti, 33% Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos un 16% lielajos uzņēmumos pandēmija veicinājusi digitalizācijas procesu būtisku paātrināšanos. Cerams, ka tas pozitīvi atspoguļosies arī nākamajos digitālās attīstības indeksos.

Katra krīzes situācija ir saistīta ar apstākļu maiņu, kas piespiež iziet no ierastās komforta zonas. Šīs izmaiņas veicinājušas jaunu produktu un servisu attīstību, ko apliecina 14% mazie un 23% lielie uzņēmumi. Skarbie apstākļi, kas daudziem uzņēmumiem balansēja uz robežas “būt vai nebūt”, bijuši katalizators radošai domāšanai, inovācijām un attīstībai. Lai noturētos virs ūdens, uzņēmumi pielāgojušies jaunajai situācijai, radot jaunus, tirgū pieprasītus produktus.

Uzņēmumi izjutuši arī savstarpēju solidaritāti un atzīst, ka ir nācies lūgt saviem piegādātājiem ilgākus rēķinu apmaksas termiņus, ko citkārt nebūtu darījuši, bet tas palīdzējis pārvarēt grūtākos laikus.  Šai medaļai ir arī otra puse - pētījums parāda, ka krīzes laikā liela daļa uzņēmumu bija spiesti akceptēt sev nelabvēlīgus apmaksas noteikumus, piemēram, klientu attiecību vārdā piekrītot pagarināt rēķinu apmaksas termiņus, kas viņiem pašiem radījis finansiālas neērtības. Solidaritāte un pretimnākšana ir pozitīva lieta, taču uzņēmējiem noteikti jābūt vērīgiem un jāseko līdzi, cik tālu var atļauties šādu labvēlību, lai paši nenonāktu finanšu grūtībās.

Pandēmija ļāvusi saskatīt arī kopsakarības un to, cik ļoti viens ar otru esam saistīti - 56% aptaujāto uzņēmēju atzīst, ka Covid-19 ir palielinājis izpratni par to, cik lielu ietekmi uz mazajiem uzņēmējiem atstāj kavēti maksājumi. Patiešām maziem un vidējiem uzņēmumiem ar nelielām rezervēm, kuri paļaujas uz stabilu naudas plūsmu, šādas krīzes situācijas ar kavētiem maksājumiem ir ļoti smagas. Tas pakļauj uzņēmumus spiedienam, samazinot to likviditāti un liekot meklēt alternatīvus veidus, kā atbrīvot skaidras naudas resursus un pārstrukturizēt biznesu, lai spētu izdzīvot. Tajā pašā laikā pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības - tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus. Ļoti ceru, ka pandēmija ieviesīs pozitīvas korekcijas, un maksājumu kultūra arvien vairāk kļūs par neatņemamu uzņēmumu reputācijas sastāvdaļu.