Publicēts ikgadējais European Payment Report 2021. Uzzini vairāk šeit >>>  

European Payment Report 2021

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju. Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais “Eiropas maksājumu ziņojums”, ko veicis Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums “Intrum”.

Katrs otrais uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus.
Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika

Viņa norāda, ka patiesā pandēmijas ietekme uz maksājumu uzvedību vēl nav redzama, un daudzi nekad nav bijuši tik noraizējušies par savu klientu un debitoru spēju maksāt kā šobrīd. Garāki maksājumu termiņi joprojām rada grūtības gandrīz 4 no 5 Latvijas uzņēmumiem (81 %), kas ir par 13 procentu punktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Uzņēmēji piesardzīgi optimistiski, cer atgriezties ierastajā režīmā līdz 2023. gadam

46% Latvijas uzņēmēju ir optimistiski par nākotnes perspektīvām, un aptuveni divas trešdaļas cer uz vakcinācijas pozitīvo efektu biznesam. Savukārt, puse to uzņēmēju (49%), kuru peļņa pandēmijas ietekmē ir samazinājusies, uzskata, ka ierastā kārtība biznesā atgriezīsies ne ātrāk kā 2022.-2023. gadā.

Tāpat pētījums liecina, ka šogad Latvijas uzņēmumi ir mazāk norūpējušies par Eiropas mēroga recesijas ietekmi uz to darbību, nekā gadu iepriekš. Šobrīd tikai 42% uzskata, ka Eiropas mēroga lejupslīde varētu ietekmēt viņu partneru maksājumu operācijas, savukārt 2020. gadā šādas bažas bija 64% uzņēmēju.

Līdzīgi kā citur Eiropā pandēmijas ietekme uz uzņēmumu maksātspēju Latvijā bijusi ļoti atšķirīga nozaru dalījumā. Izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides, transporta un uzglabāšanas nozaru apgrozījums pērn krasi saruka; šīs nozares aizvadītajā gadā kopumā strādāja ar zaudējumiem. Turklāt būtiska finansiālās situācijas pasliktināšanās un peļņas sarukums nozīmē arī to, ka mazāk līdzekļu atliek investīcijām, un mazinās straujas atgūšanās potenciāls. Pandēmijas negatīvā ietekme uz citām nozarēm kopumā bijusi mazāk krasa – uzņēmumu apgrozījuma un peļņas krituma apmēri nav bijuši tik lieli kā tieši skartajās nozarēs, dažās no nozarēm apgrozījums pat nedaudz pieauga.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs

“Krīzes negatīvo ietekmi uz uzņēmumu maksātspēju mazinājuši valsts atbalsta un pandēmijas seku pārvarēšanas pasākumi, kā arī pašu uzņēmumu spēja pielāgot to darbību, un lielai daļai uzņēmumu finansiālais stāvoklis nav nozīmīgi pasliktinājies. Tas šādiem uzņēmumiem sniedz kopumā pamatotu optimismu par nākotni - sagaidāms, ka ekonomikas un mājsaimniecību patēriņa izaugsme atjaunosies jau šogad un turpināsies arī 2022.-2023. gadā.”

Straujāka digitalizācija un pastiprināta uzmanība uzņēmumu pārvaldībai

Pandēmija veicinājusi straujāku Latvijas biznesa digitalizāciju, īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, no kuriem katrs trešais ir piedzīvojis ātrāku digitālo risinājumu ieviešanu nekā iepriekš plānots. 75% aptaujāto plāno turpināt tehnoloģiju ieviešanu arī nākamajos gados.

Lai stabilizētu biznesu, 90% kompāniju tuvākajā nākotnē apņēmušies stiprināt uzņēmuma likviditāti un naudas plūsmu, bet 83% - uzlabot parādu pārvaldību.