Publicēts ikgadējais European Payment Report 2022. Uzzini vairāk šeit >>>  

Baltijas valstu iedzīvotāji - vieni no finansiāli atbildīgākajiem Ziemassvētku svinētājiem Eiropā

Kamēr vidēji Eiropā 16% iedzīvotāju ņem aizdevumu, lai iegādātos Ziemassvētku dāvanas un ēdienu, jo tas satuvina ģimeni un tiek sagaidīts no citiem ģimenes locekļiem, Baltijas valstīs šāda prakse ir maz izplatīta, liecina 2021. gada “Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums”, ko jau devīto gadu veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Latvijā un Lietuvā Ziemassvētku svinībām naudu aizņemas uz pusi mazāk iedzīvotāju jeb 8%, bet Igaunijā tikai 4%, kas ir zemākais rādītājs Eiropā. Visvairāk papildu līdzekļi nepieciešami Īrijas, Grieķijas un Lielbritānijas iedzīvotājiem, šajā valstīs aizdevumu ņem katrs ceturtais aptaujātais.

27% eiropiešu vecuma grupā no 18-37 gadiem apgalvo, ka pēc šī gada Ziemassvētkiem viņam būs lielākās parādsaistības kā jebkad agrāk, un tādu atbildi snieguši galvenokārt aptaujātie, kuru finansiālā situācija pandēmijas laikā ir pasliktinājusies. Tā kā Baltijas valstu iedzīvotāji reti aizņemas Ziemassvētku dāvanām un svinībām, tad svētki kopējo parādsaistību apjomu ietekmē vien aptuveni katram desmitajam aptaujātajam Latvijā un Lietuvā, un 6% Igaunijas iedzīvotāju.

Pētījuma dati liecina, ka baltieši ir salīdzinoši finansiāli atbildīgi un neuzņemas papildu saistības Ziemassvētku dāvanu un maltītes nodrošināšanai tikai tāpēc, ka tradicionāli no viņiem to sagaida, bet praktiski tik dārgas svinības nemaz nevar atļauties. Eiropā visvairāk naudu svinībām aizņemas tieši ģimenes ar bērniem. Iespējams, tas saistīts arī ar dažādu valstu atšķirīgajām tradīcijām šo svētku svinēšanā – esam pieticīgāki attiecībā uz apdāvināšanos, un tādējādi neuzņemamies papildu finanšu slogu, no kura pēc tam grūti atbrīvoties. Svētki beidzas, bet saistības pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, hipotekāro kredītu izsniedzējiem turpinās, tāpēc finansiāli atbildīga svētku svinēšana ir ļoti svarīga.
Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā

Aptauja parāda, ka gados jaunākie eiropieši, aptaujātie ar augstiem ienākumiem un ģimenes ar bērniem ar katru gadu sajūt arvien lielāku diskomfortu par nevajadzīgiem tēriņiem izpārdošanās pirms Ziemassvētkiem. Vidēji Eiropā šādu atbildi snieguši 36% iedzīvotāju, kamēr tā saucamās mileniāļu un Z paaudzes aptaujātie - 41%. Latvijā par nepamatotiem tēriņiem Ziemassvētku laikā uztraucas katrs ceturtais jeb 25% iedzīvotāju.

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (34%) uzskata, ka Ziemassvētki pēc pandēmijas vairs nebūs tādi kā agrāk, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji Eiropā (37%). Līdzīgi domā arī mūsu kaimiņos – Lietuvā (34%) un Igaunijā (29%), kamēr Eiropas dienvidu valstīs – Spānijā, Itālijā un Portugālē šādam apgalvojumam piekrīt pat puse aptaujāto. Vairāk izmaiņas Ziemassvētku svinēšanas paradumos paredz Eiropas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, ģimenes ar bērniem, kā arī tie, kuru finansiālā situācija pandēmijas laikā ir pasliktinājusies.