Latvijas uzņēmumu attīstību kavē klientu parādi un novēloti maksājumi

Pandēmijas radītais “sniega bumbas” efekts 

Vairāk nekā puse jeb 53 % Latvijas uzņēmumu atzīst, ka šobrīd joprojām ir būtiski vājāki nekā pirms pandēmijas iestāšanās, tikmēr Igaunijā šādi uzskata 63 %, bet Lietuvā – 66 %. Eiropas kopējais noskaņojums ir nedaudz pozitīvāks nekā Baltijas valstīs – 49 % Eiropas uzņēmumu apliecināja, ka vēl nav atgriezušies pie pirms-pandēmijas rādītājiem. Tādējādi vidēji katram otrajam uzņēmumam kā Eiropā, tā arī Latvijā ir grūtības pielāgoties esošajai ekonomiskajai turbulencei.

Pandēmijas ierobežojumi un “iesaldēta” uzņēmumu darbība radīja “sniega bumbas” efektu. Maksājumu kavējumu palielināšanās ir samazinājusi uzņēmumu spējas segt pašiem savas saistības, pieņemt jaunus darbiniekus un ilgtspējīgi attīstīties. Līdz ar to šobrīd daudzi uzņēmēji ir situācijā, kad ir spiesti sakārtot pandēmijas ierobežojumu laikā radušās finansiālās saistības, tādējādi nespējot atgriezties pirms-pandēmijas peļņas līmenī.

Arvien lielākas bažas gan vietējiem, gan Eiropas uzņēmumiem rada arī šobrīd arvien pieaugošā inflācija, kas apgrūtina uzņēmuma izaugsmi, cilvēkresursu algošanu un arī naudas plūsmu – seši no desmit Latvijas un Eiropas uzņēmumiem atzīst, ka viņiem trūkst kompetences pārvaldīt inflācijas ietekmi uz savu uzņēmumu.

Maksājumu kavējumi “bremzē” uzņēmumu attīstību

Latvijā ir maz uzņēmumu, kuri  pēdējo 12 mēnešu laikā nebūtu saņēmuši klientu un sadarbības partneru lūgumu pārskatīt maksājumu termiņus. Saskaņā ar Eiropas maksājumu ziņojumu, šādā situācijā pēdējā gada laikā bijuši 85 % uzņēmumu. Patlaban rēķinu apmaksa Latvijā prasa vidēji 54 dienas, kas atbilst arī vidējam Eiropas rādītājam. Taču tādās nozarēs, kā nekustamais īpašums, enerģētika un komunālie pakalpojumi, laiks līdz maksājuma saņemšanai pārsniedz 60 dienas, kas ir ievērojami ilgāk nekā citur Eiropā. Atšķirība starp maksājumu termiņiem un samaksas ilgumu pēdējā gada laikā īpaši palielinājusies B2B segmentā, kur norēķini tiek veikti vidēji vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa. 

Svārstības ekonomiskajā situācijā ietekmē uzņēmumu un sabiedrības maksātspēju, kas attiecīgi palielina savstarpējo norēķinu kavējumus un veicina pieprasījumu pēc garākiem apmaksas termiņiem. Tas, savukārt, negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumu darbību, tai skaitā arī Latvijā, kur 89 % aptaujāto uzņēmumu saskarušies ar kavētiem maksājumiem no debitoru puses. 

Kavēti maksājumi ir nebeidzama ķēdes reakcija, kas nekad neietekmē tikai vienu uzņēmumu vai personu. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un klientu skaita, katrs kavētais maksājums ietekmē šī uzņēmuma spēju tālāk attīstīties, kā arī nosegt tādas ikdienas pamatsaistības, kā, piemēram, maksājumi sadarbības partneriem un darbiniekiem. Ņemot vērā šī brīža straujo inflācijas kāpumu, visticamāk, ka šī situācija tik drīz arī nemainīsies un turpinās radīt izaicinošus apstākļus vairumam uzņēmumu.

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa uzņēmēju apzinās kavēto maksājumu radīto negatīvo ietekmi ne tikai uz biznesa attīstību, bet ikdienas darbību kopumā, 40 % respondentu saviem piegādātājiem paši maksā vēlāk, nekā akceptētu no saviem klientiem, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar nepilniem 30 % 2021. gadā. Tajā pašā laikā tikai 54 % uzņēmēji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka maksājumi piegādātājiem tiek veikti savlaicīgi, kas ir mazāk nekā 59 % iepriekšējā gadā un ievērojami mazāk nekā Lietuvā (63 %) vai Igaunijā (60 %) šogad. 

Šie pētījuma rezultāti parāda sava veida “dubultos standartus” Latvijas uzņēmējdarbībā. Laicīga maksājumu veikšana ir ne tikai cieņpilns sadarbības modelis, respektējot savus sadarbības partnerus un nodibinot iltgspējīgas biznesa attiecības, bet arī daļa no labas korporatīvās pārvaldības principiem. 

Vai situācija mainīsies? 

Augstas inflācijas un lielākas nenoteiktības apstākļos ievērojami samazinājusies uzņēmumu pārliecība par savlaicīgu viņu rēķinu apmaksu – 67 % Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vairāk kā jebkad agrāk ir nobažījušies par klientu spēju savlaicīgi norēķināties. Tas  liek uzņēmējiem piesardzīgi skatīties uz šī gada plāniem un lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu izaugsme šogad nav prioritāte. Lai gan vietējie uzņēmumi mazāk uzsver augošās inflācijas ietekmi nekā kaimiņvalstu (Latvijā to par nākotnes izaicinājumu uzskata puse respondentu, kamēr Lietuvā šādu viedokli pauž 56 %, bet Igaunijā – 61 %), izteikta nenoteiktība pasliktina kopējo biznesa noskaņojumu. Tajā pašā laikā vietējie uzņēmumi atzīst, ka šobrīd ir labāk sagatavojušies iespējamai krīzei un spēj efektīvāk pārvaldīt naudas plūsmas un peļņas traucējumus nekā pirms pandēmijas, kas ļauj nedaudz optimistiskāk skatīties uz nākotnes perspektīvām. 

64 % uzņēmēju Latvijā atzīst, ka viņiem trūkst elastības un zināšanu, lai pārvaldītu maksājumu kavējumus un mazinātu to ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību un izaugsmes plāniem, kas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā (46 %).

Lai veicinātu biznesa attīstību, uzņēmējiem ir jāpārdomā savu līdzšinējo finanšu saistību pārvaldības efektivitāte un jāmeklē jauni, piemērotāki risinājumi maksājumu kavējumu samazināšanai. Katrs piektais (19 %) Latvijas uzņēmums jau sadarbojas ar parādu piedziņas uzņēmumu, lai pasargātu sevi no maksājumu kavējumiem, kas ir vairāk nekā Igaunijā (12 %) vai Lietuvā (16 %). Tālredzīgākie uzņēmumi jau laikus izstrādājuši stratēģiju, kā strādāt ar rēķinu apmaksas kavētājiem – savlaicīgi atgādinājumi par rēķinu nomaksu, kavētu rēķinu apstrādes nodošana ārpakalpojumā parādu atgūšanas uzņēmumiem, negaidot parādu uzkrāšanos, ir biežāk izplatītās pieejas. No savas prakses redzam, ka visaktīvāk par šo domā mājokļu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuriem tīri objektīvi ir vislielākais klientu (tostarp rēķinu kavētāju) skaits. Tāpat Latvijas  uzņēmumu vidū ir populāri piedāvāt arī atlaidi kā alternatīvu kavētam maksājumam vai pievienot piemaksu par vēlāku maksājuma datumu. 

Ir jāsaprot, ka šajā ekonomiskajā situācijā rēķinu pārvaldībai un darbam ar debitoriem ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nepakļautu riskam sava uzņēmuma finanšu plūsmu un likviditāti. Ja uzņēmumam trūkst zināšanu vai kapacitātes, lai šo nodrošinātu pašu spēkiem, ir vērts domāt par kredītu pārvaldības un parādu atgūšanas nodošanu ārpakalpojumā. Būtiski atcerēties – jo agrāk tiek uzsākts darbs ar rēķinu kavētājiem, jo lielākas izredzes uzņēmumiem saņemt naudu par savām precēm un pakalpojumiem. Parādu uzkrāšana gan uzņēmumu pusē (laikus nesākot strādāt ar saviem parādniekiem), gan mājsaimniecībās ( neapmaksājot rēķinus un krājot tos kaudzītē) palielina maksātnespējas riskus un mazina iespēju atgūt kontroli pār savām finansēm.