Publicēts ikgadējais European Consumer Payment Report 2020. Uzzini vairāk šeit >>>  

European Consumer Payment Report 2020

European Consumer Payment Report 2020

Baltijas valstis ir vienas no izturīgākajām Eiropā un līdz šim krīzi pārdzīvojušas labāk, nekā gaidīts

Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi eiropiešu finansiālo labklājību, taču Baltijas valstis ir vienas no izturīgākajām Eiropā  un līdz šim krīzi pārdzīvojušas labāk, nekā gaidīts, liecina 2020. gada Eiropas Patērētāju maksājumu ziņojums, ko jau 8.gadu veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Maksājumu ziņojuma ietvaros izveidotajā Eiropas finanšu labklājības barometrā Latvija gada laikā pakāpusies par 5 vietām un šogad ierindojas 16.vietā. Savukārt, Igaunija no 20.vietas pacēlusies uz  augsto 3.vietu, bet Lietuva no 23.vietas uz 6.vietu. Eiropas finanšu labklājības barometra līderes jau otro gadu pēc kārtas ir Vācija un Austrija.

Tik būtiskas izmaiņas barometra rādītājos, protams, ir veicinājis nevis absolūtais labklājības pieaugums, bet gan pandēmijas izraisīto ierobežojumu ekonomiskais satricinājums daudzās Eiropas valstīs, it īpaši Eiropas dienvidos. Tas atstājis iespaidu uz patēriņa un nodarbinātības līmeni visā Eiropā, taču salīdzinoši mazā mājsaimniecību parādu un ienākumu attiecība un augošie finanšu pratības rādītāji ļāvuši Baltijas valstīm šī gada barometrā ievērojami uzlabot savu rezultātu un pakāpties ranga sarakstā. Jāņem gan vērā, ka datu ievākšana notika septembrī, kad Baltijas valstīs vēl praktiski nebija nekādu ierobežojumu, kamēr daudzas Eiropas valstis, strauji palielinoties Covid-19 izplatībai, tādus jau bija ieviesušas.
Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā

Vienlaikus viņa atzīmē, ka šobrīd cilvēki ir daudz piesardzīgāki pret jaunu parādsaistību uzņemšanos un atbildīgāki maksājot rēķinus, kas, iespējams, saistīts ar salīdzinoši nesenām atmiņām par 2008. gada finanšu krīzes pieredzi. “Savukārt uz Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemāku finanšu labklājību joprojām norāda ievērojami mazāka spēja ietaupīt, nekā vidēji Eiropā, kas, krīzei padziļinoties un ieilgstot, var strauji pasliktināt iedzīvotāju finanšu labklājību, jo nebūs pietiekamu uzkrājumu, lai to pārvarētu.”

Uz nepietiekamo uzkrājumu apjomu norāda arī mājsaimniecību finanšu sociologs Andris Saulītis:

“Intrum ikgadējais mājsaimniecību finanšu apsekojums vēsta, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība un rēķinu apmaksas disciplīna ir uzlabojusies. Turpretī uzkrājumu ziņā jau otro gadu pēc kārtas esam stabilā trešajā vietā Eiropā no beigām. Turklāt lielākoties uzkrājumi vērsti pret īstermiņa mērķiem: neparedzētiem tēriņiem, darba zaudējuma gadījumam, ceļošanai un patēriņam. Vien katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzkrāj vecumdienām. Kā zināms, neliels vai neesošs uzkrājumu apjoms padara cilvēkus ievainojamākus un nesagatavotākus pēkšņiem finanšu šokiem - vai tā būtu pandēmija, ekonomiskā krīze vai darba zaudējums. Šobrīd, līdz ar COVID-19 ierobežojumiem Latvijas iedzīvotāji mazāk tērē ikdienā un spēj ietaupīt. Jācer, ka šis ieradums vairāk iekrāt, saglabāsies arī turpmāk, bet es aicinātu valdībai aktīvi rīkoties, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, nevis cerēt, ka mainīsies iedzīvotāju paradumi."

Pētījums gan liecina, ka ekonomiskā nenoteiktība visā Eiropā ir pastiprinājusi cilvēku interesi par finanšu pratības uzlabošanu. 36% Latvijas patērētāju norādījuši, ka personīgās finanšu drošības uzlabošana kopš krīzes sākuma ir kļuvusi par vienu no galvenajām viņu prioritātēm, bet 42% apgalvo, ka ir spēruši pasākumus savu finanšu prasmju uzlabošanai, lai sagatavotos Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai nenoteiktībai - tas ietver gan laikrakstu un žurnālu finanšu sadaļu lasīšanu (24%), gan podkāstu par personīgajām finansēm klausīšanos (9%) , gan arī grāmatu lasīšanu par personīgo finanšu pārvaldīšanu (8%).

 

Galvenie secinājumi par situāciju Latvijā:

  • Gada laikā uzlabojusies patērētāju maksājumu disciplīna. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, trīs ceturtdaļas (75%) Latvijas iedzīvotāju maksā savus rēķinus laikus, kas ir par 7% augstāk nekā vidēji Eiropā un par 9% vairāk nekā 2019.gadā. Kā prioritārie rēķini tiek atzīti īres maksājumi, komunālie maksājumi (gāze, ūdens, elektrība) un internets.
  • Visā Eiropā 2020. gada laikā vaiāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (35%) ir saskārušies ar ienākumu samazinājumu, taču Latvijā ieņēmumu samazinājums skāris nedaudz mazāk patērētāju (32%). Savukārt 46% Latvijas respondentu atbildējuši, ka ienākumi saglabājušies iepriekšējā līmenī un tiem vajadzētu palikt stabiliem, kamēr vidēji Eiropā šādu atbildi snieguši tikai 38%. 
  • Finansiāli visneaizsargātākie jūtas jauni cilvēki un ģimenes ar bērniem. Finansiāli visvairāk skarti ir relatīvi jaunākie Latvijas iedzīvotāji – vecuma grupās līdz 37 gadiem ienākumi samazinājušies vairāk nekā 42% iedzīvotāju. Salīdzinoši nedaudz lielāku satraukumu par finansiālo labklājību paudušas ģimenes ar bērniem, nekā ģimenes bez bērniem. Vismazāk ienākumu samazinājumu jutuši aptaujātie pensijas vecumā.
  • Latvijas iedzīvotāji ir piesardzīgāki pret jaunu parādsaistību uzņemšanos. 43% apgalvojuši, ka neaizņemas vispār, lai segtu savus ikmēneša izdevumus, kas ir par 10% vairāk nekā vidēji Eiropā. Savukārt divas trešdaļas (72%) respondentu apgalvo, ka pret parāda uzņemšanos ir piesardzīgāki nekā parasti, un (74%) atzīst, ka nevēlas aizņemties naudu, ko tērēt lieliem pirkumiem, kamēr nav pārliecināti, ka krīze ir beigusies.

Pētījuma galvenie secinājumi par situāciju Eiropā:

  • Covid-19 pandēmija ir nopietni ietekmējusi patērētāju finanses un puse no aptaujātajiem eiropiešiem (47 %), vairāk nekā jebkad agrāk ir noraizējušies par savu finanšu labklājību. Tajā pašā laikā katrs trešais (35%) apgalvo, ka zaudējis ienākumus tieši krīzes rezultātā.
  • Vācijas ekonomikas stimulēšanas un nodarbinātības saglabāšanas pasākumi ir pasargājuši mājsaimniecību ienākumus, ļāvušas patērētājiem laikus maksāt rēķinus un turpināt veikt uzkrājumus nākotnei, kas ļāvis reitingā saglabāt 1.vietu.
  • Dienvideiropā, kur jau pirms pandēmijas patērētāji saskārās ar mājsaimniecību parādiem un finansiālo nestabilitāti, Covid-19 uzliesmojums šo situāciju ir vēl vairāk pasliktinājis, un tādas valstis kā Itālija, Spānija un Grieķija šī gada barometrā ir noslīdējušas zemākā pozīcijā.
  • Krīze padziļina plaisu starp iedzīvotāju labklājības līmeni, vairāk ietekmējot patērētājus ar mazākiem ienākumiem. 40% respondentu ar zemiem ienākumiem tie krīzes dēļ vēl vairāk samazinājušies, kamēr respondentu grupā ar vidējiem ienākumiem šādu atbildi snieguši 35%, bet ar augstiem ienākumiem - 32%.
  • Krīzes ietekmē Eiropas patērētāji cenšas padziļināt savu finanšu izpratni un kontroli pār savu finansiālo situāciju. Četri no desmit eiropiešiem apgalvo, ka ir veikuši pasākumus, lai uzlabotu savu finanšu pratību.

European Consumer Payment Report 2020 Latvija


European Consumer Payment Report 2020 Eiropa


Contact person

Linda Hakima

Personāla, zīmola un komunikācijas direktore Baltijā

linda.hakima@intrum.com