Publicēts 2019. gada Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums un Intrum Eiropas finansiālās labklājības barometrs. Latvija ierindojas 21.vietā. Lejuplādē pētījumu šeit.

European Consumer Payment Report 2019

Eiropas patērētāju finansiālais stress palielinās, Latvija Eiropas finanšu labklājības barometrā ierindojas 21. vietā, liecina 2019. gada Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums (European Consumer Payment Report 2019), ko jau septīto gadu veic Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Apjomīgajā pētījumā piedalījās 24 000 respondentu no 24 Eiropas valstīm. Izanalizējot savāktos datus un oficiālos statistikas rādītājus (Eurostat, OECD, u.c.) Intrum šogad pirmo reizi publicē arī Eiropas finanšu labklājības barometru, kas ļauj salīdzināt 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību pēc to spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, neatkarības no kredītiem un finanšu pratības.

Galvenie secinājumi:

Eiropas un arī Latvijas patērētāju vidū pieaug finanšu stress. Vairāk nekā puse (56%) Latvijas patērētāju apgalvo, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā viņu ienākumi un 58% norāda, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu (tas ir vairāk par Eiropas vidējo rādītāju 43 %).

Eiropas finanšu labklajības barometrā, kas salīdzina 24 valstis pēc to iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, neatkarības no kredītiem, uzkrājumiem nākotnei un finanšu pratības, Latvija ierindojas 21. vietā. Īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, kā arī patērētāju finanšu pratibas līmeni.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju  maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Pieaugot finanšu izaicinājumiem, patērētāji cenšas ietaupīt uz savu ilgtermiņa finansiālo drošību - 35% Latvijas respondentu atzīst, ka neveic nekādus ikmēneša uzkrājumus, savukārt, lielākā daļa no tiem, kas to dara, tāpat ir neapmierināti ar savu ikmēneša ietaupījumu apjomu. 63% patērētāju uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados.
Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību. Latvijā 64% patērētāju uzskata, ka viņu finanšu izglītība ir bijusi pietiekama, tomēr vidēji 37% kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem. Trešdaļa iedzīvotāju nožēlo, ka skolā nav iemācījušies vairāk par mājsaimniecības finansēm. Finanšu pratības ziņā Latvija ierindojas 21. vietā - augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā.

Fakts, ka tik daudzi Latvijas un Eiropas patērētāji raizējas par rēķinu straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar algām, ir satraucošs un iezīmē dzīves dārdzības palielināšanos. Šajā kontekstā iedzīvotāju finanšu pratībai jeb vienkāršiem vārdiem runājot - prasmei apieties ar naudu- nākotnē būs arvien lielāka nozīme. Latvija finanšu pratības ziņā šobrīd atrodas Eiropas lejasgalā, un šis ir jautājums, kam mums kā sabiedrībai - gan indivīdiem, gan uzņēmumiem - būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Mēs sava uzņēmuma ikdienā, strādājot ar cilvēkiem, kas nokļuvuši parādsaistībās, bieži redzam, ka zaudējot kontroli pār savām finansēm, cilvēkiem var būt grūti saskatīt skaidru ceļu uz priekšu. Taču mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem atbrīvoties no parādiem, lai viņi sakārtotu personīgās finanses un nākotnē spētu pieņemt finansiāli izsvērtākus lēmumus.
Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā

Eiropas finanšu labklājības barometrs

Intrum šogad izveidoja Eiropas finansiālās labklājības barometru, lai salīdzinātu un apzinātu Eiropas patērētāju finansiālo labklājību 24 Eiropas valstīs.

Par “finansiālo labklājību” barometra kontekstā tiek dēvēts tāds finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekami labs, lai indivīds spētu apmierināt ikdienas tēriņu vajadzības un sekmīgi pārvaldīt savas finanses.

Barometrs mēra finansiālo labklājību četrās pamatsadaļās*. Katrai valstij katrā no šīm sadaļām pēc noteiktiem vērtēšanas principiem tiek piešķirti 1-10 punkti. Barometrā ir atspoguļots kopējais finansiālās labklājības novērtējums – visu četru sadaļu kopvērtējums.

Eiropas finansiālās labklājības barometra pirmajās trijās vietās ierindojas Vācija, Austrija un Zviedrija,  bet pēdējās trijās - Grieķija, Lietuva un Polija. Latvija ieņem 21. vietu.


European Consumer Payment Report 2019 Latvija



European Consumer Payment Report 2019 Eiropa